Kad cilvēks mizo sīpolus, tad sāk asarot acis. Ja iekož bite, tad koduma vietā veidojas uztūkums un apsārtums. Ja saplīst termometrs, tad, vācot dzīvsudraba bumbiņas, var apdedzināt ādu. Ar šiem vienkāršajiem  piemēriem var raksturot homeopātijas darbības mehānismu. Homeopātijā bišu indes preparāts noņem tūsku, dzīvsudraba preparāts dziedē čūlas un sīpola preparāts apstādina deguna tecēšanu.

Homeopātija ir apmēram 200 gadus veca ārstēšanas metode, kura tika izstrādāta pamatojoties uz klīniskiem novērojumiem, ka toksiska viela lielos atšķaidījumos spēj ārstēt šai vielai raksturīgus simptomus.

Homeopātijas attīstības pamatā ir homeopātisko zāļu pētījumi uz veseliem cilvēkiem, kuriem šīs vielas izsauc specifiskus simptomus un tālāk šie specifiskie simptomi tiek dokumentēti, apkopoti un publicēti starptautiskā homeopātijas datubāzē (repertorijā). Homeopātam ir pieejama šīs datubāze un kad pie ārsta atnāk pacients ar individuāliem, sev raksturīgiem simptomiem, ārsts sāk analizēt un apkopot svarīgākos simptomus un veidojas viena kopīga klīniskā aina, un pamatojoties uz šo simptomu apkopojumu, tiek izvēlēts preparāts, kas visvairāk atbilst pacienta konstitūcijai (individualitātei). Klasiskais homeopāts ar vienu preparātu ārstē visus simptomus vienlaicīgi.

Homeopātiskie preparāti tiek gatavoti no augu, dzīvnieku valsts un minerālu izcelsmes produktiem tos ļoti stipri atšķaidot. Svarīgi ir pieminēt, ka homeopātiskie preparāti tiek lietoti vienlaicīgi ar tradicionālajām zālēm (tabletēm, inhalācijām, injekcijām), lai varētu profesionāli un atbildīgi novērtēt slimības gaitu un ārstēšanas stratēģiju.

Biežākie traucējumi, kas tiek ārstēti ar homeopātiju:

• Alerģijas - bronhiālā astma, alerģiskas iesnas, atopiskais dermatīts, pārtikas produktu nepanesamība (piemēram, piens), nātrene, alerģiski izsitumi;

• Psiholoģiskas dabas problēmas: bezmiegs, depresija, trauksme, hronisks nogurums, nemiers, fobijas, izdegšanas sindroms;

• Kaulu, muskuļu un neiroloģiskās slimības: artrozes, artrīti, sēžas nerva iekaisums, cīpslu iekaisums, galvassāpes, migrēna, sejas nerva iekaisums, komplikācijas pēc insulta;

• Acu, deguna un auss slimības: dzirdes pavājināšanās, galvas reiboņi, džinkstēšana ausīs, hronisks deguna blakusdobumu iekaisums, konjunktivīts;

• Elpošanas sistēmas slimības: hroniski bronhīti, biežas saaukstēšanās, angīna;

• Ādas slimības: pinnes, ekzēma, aukstuma pumpas (herpes), roze, psoriāze;

• Gremošanas sistēmas slimības: aizcietējumi, kuņģa čūla, kairinātās zarnas sindroms, čūlainais kolīts, apetītes trūkums, dedzināšana pakrūtē, hroniskas sāpes vēderā, hemoroīdi;

• Uroģenitālās sistēmas slimības: impotence, neauglība, sāpīgas mēnešreizes, premenstruālais sindroms, maksts iekaisums;

• Sirds asinsvadu slimības: stenokardija, sirds ritma traucējumi (kūleņošana, pārlēcieni, mirdzēšana), sāpes sirds rajonā, paaugstināts asinsspiediens.